Par karu

Grāmatas zinātniskā forma izpaužas tieksmē izpētīt kara parādību būtību un atklāt saikni ar to elementu, no kādiem tās veidojas, iedabu. Nav bijusi vairīšanās no filozofiskiem slēdzieniem, taču gadījumos, kad saikne aizved līdz sevišķi smalkām stīgām, autors devis priekšroku to pārraut, lai tūlīt pat piestiprinātu atbilstošām praktiskām parādībām. Līdzīgi tam, kā daži augi dod augļus tikai ar nosacījumu, ja tie nav pārlieku augstu izstiepuši savus stumbrus, arī praktiskajās mākslās nav ieteicams teorijas lapas un ziedus sevišķi dzīt augstumā, bet gan turēt iespējami tuvāk dzimtajai augsnei - reālajai praksei.

Grāmatā "Par karu" ir plašs apskats trīsdesmit nodaļu garumā par kara iedabu (mērķi un līdzekļi, bīstamība un fiziskā spriedze),teoriju (kara mākslas iedalījums, metodika, kritika), stratēģiju(elementi, morālie aspekti, pamata morālās potences, armijas kaujinieciskais gars, drosme, neatlaidība, skaitliskais pārsvars, pēkšņums, viltība, spēku koncentrēšana vidē un laikā, spēku rezerve un ekonomija, ģeometriskais elements), kauju (ilgums, iznākums, stratēģijas līdzekļi uzvaras gūšanai, atkāpšanās pēc zaudētas kaujas, nakts kauja), bruņotajiem spēkiem (kara darbības teātris, armija, pārgājiens, spēku samērs, ieroču šķiru samērs, avangards un sargdienests, izvietošanās nometnē, operāciju bāze, komunikāciju līnijas, apvidus komandēšana), aizsardzību (stratēģiskās aizsardzības raksturs, pretošanās veidi, flangu pozīcijas, kara darbības teātra aizsardzība).