Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā 2000-2020

Purchase online

199.99

Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā 2000-2020
Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā 2000-2020
Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā 2000-2020
Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā 2000-2020
Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā 2000-2020
Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā 2000-2020
Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā 2000-2020
Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā 2000-2020
About this item
Price in bookstore 199.99 €
Category: History
Author
Publisher BIB
Publication date 2020

Ģerbonis ir simbolisks attēls. Prāta konstrukcija, kas veidota, pamatojoties uz atbilstošiem heraldikas tradīcijās un zinātnē sakņotiem principiem. Bet ne tikai. Lai vizualizētu acīm nesaskatāmo – ideju, tieksmi pēc ideālā, savējo kopības izjūtu, godbijību pret bijušo un nākošo –, ir jātop attēlam, ko rada mākslinieks. Tādējādi heraldika un tās krāšņā izpausme ģerbonis ir zinātnes un mākslas kopradības auglis. Abām jomām ir sava valodas (tiešā un pārnestā nozīmē) specifika. Heraldikas terminoloģija (salīdzinājumā ar pašas nozares evolūciju, kas turpinās kopš 12. gadsimta) Eiropā radās tikai 19. gadsimtā, taču latviešu valodā šīs vēstures zinātnes jomas termini tika izstrādāti vien pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 20. gadsimta 90. gados, kad Valsts heraldikas komisija iedibināja Terminoloģijas apakškomisiju. Pretēji sadzīvē valdošajam ieskatam, ka ģerboņa attēls ir svarīgākais, heraldikā primārais ir ģerboņa apraksts, pēc kura nepieciešamības gadījumā, ja attēls zudis, ģerboni iespējams atjaunot.

Izdevuma “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā” pirmajā grāmatā pirmo reizi Latvijas heraldikas vēsturē apkopoti 97 dzimtu un 7 reliģisko personu ģerboņu apraksti un to attēli heraldiskajās krāsās, kā arī heraldikas terminu vārdnīca, tā radot iespēju plašākai sabiedrībai iepazīt heraldiskās valodas un tās gramatikas savdabību. Specifiska, īpatna ir arī heraldikas vizuālā valoda – tā paģēr skaidri nolasāmu attēlu, grafiskās līnijas izteiksmību, spēju atpazīt figūru, lietu vai objektu, tajā pašā laikā noraidot ilustratīvismu. Tā neļauj krāsai satikt krāsu, metālam – metālu, bet ļauj aizvēsturē dzimušiem simboliem sadzīvot ar reāliem mūsdienu floras un faunas pārstāvjiem. Tā mīl pārspīlējumus un dekoratīvismu un vienlaikus pieprasa lakonismu. Un šie prasījumi ir spēkā arī šobaltdien. Latvijā dzimtu ģerboņu veidošanās būtībā ir 21. gadsimta fenomens, un konkrētais izdevums ir šī aizraujošā procesa pirmatklājējs. Izdevuma pirmā grāmata atklāj savdabīgās trejsavienības – ģerboņa turētāju, mākslinieku un ģerboņa akceptētāju – kopdarbības rezultātu. Tulkojums angļu valodā ļauj iepazīt šo procesu arī citzemju interesentiem.

Savukārt izdevuma otrā grāmata metas iekšā pašā dzīvē. 60 īsie stāsti atklāj saknes, no kurām prāta konstrukcijas auglis – ģerbonis – izaudzis. Tā ir reālā dzīve, kam cauri brienot tapis ģerbonis. Lepnums un skaudras sāpes, savstarpēja cieņa, mīlestība, smiekli un zaudējumi, bet vienlaikus – mērķtiecība, cieša apņēmība būt kaut kam vairāk, nekā esi. To varētu dēvēt par sirds ceļu, ko nogājis ikviens, kurš uzticējis dziļi personisko darīt pieejamu publiski.

“Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā” tapšanā piedalījušās daudzas Latvijā un pasaulē dzīvojošas ģimenes un dzimtas. Izdevums radīts sadarbībā ar Latvijas Kultūras ministriju.

Izdevums uzskatāms par vienu no Latvijas 100 gadu jubilejas projektiem.
Sagaidāms, ka izdevums “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā” kļūs par bibliogrāfisku retumu, jo izdots limitētā tirāžā – vien 1000 eksemplāru.

Darbs pie abu grāmatu izstrādes noritējis nepilnus trīs gadus. Pie izdevuma izstrādes strādājusi redkolēģijas komisija astoņu cilvēku sastāvā. Izdevuma koncepciju un saturu veidojusi mākslas zinātniece Ramona Umblija. Projektu vadījusi Jekaterina Belokoņa, viņa arī izdevuma līdzautore. Latviešu mākslas vēsturnieks, heraldikas speciālists Imants Lancmanis rakstījis izdevuma pirmās daļas “Dzimtu ģerboņi” ievadu. Zinātniece, filozofe, starptautiska eksperte semiotikā Daina Teters ir izdevuma otrās daļas “Dzimta un ģerbonis” ievada autore. Vēsturnieks un heraldikas speciālists Armands Vijups veidojis heraldisko vārdnīcu un ģerboņu heraldiskos aprakstus angļu valodā. Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētājs Laimonis Šēnbergs konsultējis izdevuma mākslinieciskā noformējuma veidošanā. Savu pienesumu devusi arī eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga un “Baltic International Bank” galvenais akcionārs, latviešu literatūras mecenāts Valērijs Belokoņs. Izdevuma māksliniecisko noformējumu veidojusi māksliniece Tatjana Raičeņica; fotosesijas: Santa Savisko - Jēkabsone. Abu grāmatu izdevējs ir “Baltic International Bank”.

Related items
Shops where you can buy this book