Latvijas pirmās brīvvalsts laika izcilākajam latviešu grāmatizdevējam, apgāda “Valters un Rapa” dibinātājam JĀNIM RAPAM – 135!

Latvijas pirmās brīvvalsts laika izcilākajam latviešu grāmatizdevējam, apgāda “Valters un Rapa” dibinātājam JĀNIM RAPAM – 135!

“Tā kā mūsu skaits un ārējais spēks nav liels, tad mūsu tautai kvalitatīvi jābūt savā augstumā, lai kā smalks orgāns lielajā organismā varētu pildīt savu lomu. [..] katram atsevišķam cilvēkam jārūpējas par to, lai viņš savu prāta un sirds izglītību vairotu, lai padarītu pilnīgāku savu gara dzīvi, iegūtu plašas zināšanas un kļūtu ar laiku pilnvērtīgs loceklis savā tautā.” – Jānis Rapa. (RTMM, inv. Nr. 105039)

Nākamais grāmatizdevējs Jānis Rapa dzimis 1885. gada 17. aprīlī plkst. 6.00 no rīta Kalnamuižas (Tērvetes) pagasta “Ķipos”, turīga saimnieka Kristapa un Annas (1860–1943) Rapu ģimenē. Ģimenē kopā ar viņu aug arī māsa Natālija. Rapu ģimene rada Brigaderu dzimtai, – Anna un Jānis Brigaderi ir Jāņa Rapas māsica un brālēns. Ne tikai personiskās, arī profesionālās attiecībās viņi izveidos ciešu savienību.

No 1894. gada mācījies vietējā pagastskolā, 1905. gadā ar zelta medaļu beidzis Jelgavas reālskolu. Tai seko studiju gadi Rīgas Politehniskajā institūtā. Sākotnēji iestājies Mehānikas fakultātē, bažās par nespēju turpināt mācības redzes pasliktināšanās dēļ 1905./1906. mācību gada rudenī Rapa pārgāja uz Tirdzniecības fakultāti. 1911. gada 27. janvārī Rapa iegūst tirdzniecības zinātņu kandidāta grādu, aizstāvēdams disertāciju "Anglijas un Vācijas tirdzniecības un rūpniecības banku organizācija un darbība". Institūtu J. Rapa beidza ar pirmās šķiras diplomu. Paralēli studijām no 1910. gada Jānis Rapa strādā Jāņa Brigadera grāmatu veikalā un apgādā Marijas ielā, 1911. gadā viņš tos iegūst īpašumā.

Piedaloties grāmattirgotāju un izdevēju rīkotajos pasākumos, Jānis Rapa šajā laikā iepazīstas ar Kārļa Jēkaba Zihmaņa veikala pārzini Arturu Valteru, kurā atrod gan domubiedru, gan palīgu. Apvienojot Artura Valtera pieredzi, Jāņa Rapas zināšanas un jaunības sparu un abu naudas iekrājumus, 1912. gada 1. jūlijā Rīgā sāk darboties grāmatniecības uzņēmums – komanditsabiedrība “A. Valters, J. Rapa un biedri” (1920. gadā tā pārtop par akciju sabiedrību “Valters un Rapa”).

Jāņa Rapas vadībā akciju sabiedrība izveidojās par Latvijas brīvvalsts laika lielāko un nozīmīgāko latviešu izdevniecību ar spiestuvi un veikalu, izdodot apmēram 50% no visas Latvijas grāmatu produkcijas. Uzņēmums izdeva latviešu un pasaules rakstnieku, filozofu, zinātnieku, folkloras darbus augstvērtīgā tehniskā un ilustratīvā apdarē. 39 pastāvēšanas gados tika izdoti ap 3500 dažāda nosaukuma izdevumi, pārsvarā mācību un daiļliteratūras grāmatas ap 11 miljonu tirāžā. Tika izdoti Jāņa Akuratera, Brigaderes, Zentas Mauriņas, Jāņa Jaunsudrabiņa, Jāņa Veseļa, Aleksandra Grīna, Jēkaba Janševska, Aīdas Niedras un citu rakstnieku darbi, Rūdolfa Blaumaņa, Jura Alunāna, Viļa Plūdoņa, Ezeriņa, Zentas Mauriņas, Friča Bārdas Kopoti raksti, kā arī vairāki citi latviešu rakstnieku darbu apkopojumi un ap 50 dzejas grāmatu.
Līdztekus Jānis Rapa darbojās dažādās sabiedriskās organizācijās (V. Olava, Z. Meierovica, A. Brigaderes fonds), 1922–1936 bija Latvijas grāmatizdevēju un tirgotāju biedrības priekšsēdētājs. “Valtera un Rapas” apgādā iznāca teju visi rakstnieces Annas Brigaderes darbi, savukārt pēc viņas nāves tieši Jānis Rapa iekārtoja Brigaderes muzeju un parku Tērvetes Sprīdīši.

Pēc padomju okupācijas 1940. gadā apgāda “Valters un Rapa” darbība pārtraukta, izdotās un neizpārdotās grāmatas izsaimniekotas… Nams nacionalizēts un tajā izvietojies jaundibinātās Valsts apgādes un poligrāfijas pārvaldes apgāds, kurā Jānim Rapam jaunās padomju varas iedalīta vien tehniskā redaktora vieta.
Bet vēl pēc gada, 1941. gada 31. maijā avīzes “Padomju Latvija" numurā parādās neliels ziņojums: "Grāmatnieks Jānis Rapa miris 1941. g. 30. maijā. Piederīgie."..

Grāmatizdevējs Jānis Kadilis 1943. gadā raksta: "Tuvāk pazīstot Jāni Rapu, kļūst saprotama viņa liktenīgā traģēdija boļševiku gadā: darbs un personība te bija viens. Iznīcinot pirmo, vajadzēja iznīcināt otro. Klusā pavasara rītā, kad Jānis Rapa labprātīgi šķīrās no dzīves, beidzās tikai personības agonija, kas bija sākusies, tiklīdz Jānis Rapa redzēja izpostītu savu mūža darbu."

Bet māte Anna Rapa pēc dēla nāves atzīst: “Cīņa un mūžīga meklēšana ir viņa dabā. Rapa nav palaidis garām nevienu gaišu mērķi, no kura tas nav iemetis vizošu dzirksti savā dvēseles atziņas siekā... Viņš bij' zeltam un dārgakmenim līdzināms, viņam nevajag savas vērtības zināt, bet viņam vajag mirdzēt.” (RTMM, inv. Nr. 106491)

Mūsdienās Jāņa Rapas dzimtajās mājās ierīkots Dobeles novada grāmatnieku muzejs, kurā daļa ekspozīcijas veltīta Jānim Rapam. Apskatāma arī plaša apgādā “Valters un Rapa” izdoto grāmatu kolekcija. Savukārt paša SIA „Grāmatu nams „Valters un Rapa”” darbību 90. gados atjaunoja Rapas vecākā dēls, arī grāmatizdevējs Jānis Rapa (1938–2005). Devums nav aizmirsts. Viss turpinās.

Apskatu sagatavoja Signe Raudive.

Jāņa Rapas profilu aicinām skatīt http://literatura.lv/lv/person/Janis-Rapa/872599

Savukārt apkopoto informāciju par apgādu “Valters un Rapa” aicinām skatīt http://literatura.lv/lv/organization/Valters-un-Rapa/892273