e-Veikals
Veikali, kuros var iegādāties šo grāmatu
Dalies

"Laulību līgums " anotācija

Kāzas cilvēka dzīvē ir ļoti skaists mirklis. Tas ir publisks paziņojums, ka divi cilvēki nolēmuši savu dzīves ceļu turpināt kopā, dalot gan priekus, gan bēdas. Saka jau, ka precēties cilvēki nolemj dažādu iemeslu vadīti un visticamāk tas arī tā ir, bet man tomēr gribētos ticēt, ka lielākā daļa cilvēki par kāzām ir izšķīrušies mīlestības vadīti. Visi cer uz „ilgi un laimīgi”, bet ne visiem iecerētais izdodas realizēt. Kādēļ? Iemesli ir ļoti dažādi: ikdienas rutīna, nevērība vienam pret otru, cilvēkam tik raksturīgais slinkums, garlaicība attiecībās un vēl, un vēl simts dažādu iemeslu, kas bieži vien noved pie laulības šķiršanas.

Mūsdienās neviens vien ir lauzījis galvu cenšoties izdomāt, kā laulību padarīt stabilāku un saglabāt mīlestību vienam pret otru. Par to arī ir amerikāņu rakstnieces Mišelas Ričmondas romānā „Laulību līgums”, ko izdevis grāmatu apgāds Kontinents.  Domāju, ka nevienam nav jāskaidro, kas ir laulību līgums un ka arvien vairāk cilvēku noformējot savas attiecības oficiāli vēršas pie jurista, lai šādu līgumu sastādītu. Tomēr Līgums, ko paraksta tikko laulības ostā iestūrējušais jaunais pāris – Elisa un Džeiks ir ļoti īpašs. To parakstīt piedāvā tikai izredzētajiem. Tiem, kuru kandidatūras izvērtējusi speciāla komisija un kuri tiek uzskatīti par Līguma cienīgiem. Šī līguma mērķis ir saglabāt laimīgu laulību līdz nenovēršamajam „līdz nāve mūs šķirs”. Tiem, kas šo Līgumu parakstījuši izvēles nav. Viņiem jābūt laimīgiem un jāpadara laimīgu vienam otru. Turklāt tas jādara saskaņā ar biezu rokasgrāmatu, ko saņem ikviens pāris, kurš atstājis savu parakstu zem greznā līguma sējuma. Šī rokasgrāmata ir kā likumu sējums, par kuru neievērošanu saņemams bargāk vai mazāk bargāks sods. Smagākos gadījumos „likumpārkāpēji” tiek nogādāti īpašā cietumā, kur viņiem tiek spriesta tiesa. Kādi ir pārkāpumi? Visparastākie. Pārāk liela koncentrēšanās uz karjeru, sava laulātā vēlmju neievērošana, greizsirdība un daudz citas lietas, kas it kā padara ģimenes dzīvi nelaimīgu.

Sākumā jaunajai advokātei Elisai un psihoterapeitam Džeikam liekas, ka rokasgrāmatā aprakstītais tiešām ļaus stiprināt viņu laulību. Taču pavisam drīz viņi saprot, ka vairs nav savas dzīves noteicēji, jo viņus nepārtraukti vēro modrā Līguma acs, kas nepiedod pat vissīkākos pārkāpumus. Arī pāris liekos kilogramus, kas varētu kļūt par iemeslu tam, ka zūd laulāto simpātijas vienam pret otru. Ja pārim ir kaut mazākā iespēja nebūt laimīgiem, Līgums ar visskarbākajām metodēm piespiedīs viņiem tādiem būt.

Lai cik laba ir bijusi Līguma pamatideja, ne visiem pāriem pilnai laimei ir nepieciešams tas, kas tiek prasīts rokasgrāmatā. To Džeiks un Elisa ātri vien saprot, bet atpakaļceļa vairs nav, jo no Līguma neviens neaiziet. Taču viņi vēlas aiziet, sevišķi jau Džeiks, kurš pats būdams praktizējošs psihoterapeits saprot, cik šāds Līgums ir absurds un patiesībā arī pretlikumīgs. Džeiks nav ar mieru samierināties un meklē iespēju atbrīvoties no Līguma. Viņš pat nenojauš, cik ļoti šie viņa centieni ietekmēs viņu abu dzīvi.

It kā jau realitātē šāds Līgums neeksistē, bet lasot Džeika pārdomas par to, kas pēc Līguma noslēgšanas notiek viņa un Elisas dzīvē, aizdomājos par to, vai mūsdienu sabiedrība droši var teikt, ka ir brīvi savā laulībā, attiecībās un ģimenēs? Cik daudz šīs cilvēkam tik būtiskās saistības ietekmē dažādi sabiedrībā valdoši stereotipi, vecāku nodoti attiecību modeļi un vērtību sistēmas? Cik daudz no mums savā laulībā, attiecībās, pat partneru meklējumos ir brīvi no sabiedrības uzspiestiem priekšrakstiem un no vecākiem aizgūtiem attiecību modeļiem, vai kāda citu gaidu piepildījuma?  Bieži vien mēs vai nu mēģinām izveidot laulību atbilstoši kaut kādam sabiedrībā valdošam ideālam, vai arī cenšamies izveidot ko pēc vecāku laulību parauga, vai ko pilnīgi atšķirīgu. Brīvības sajūta nāk ar laiku, kad jau esi aplauzies un sapratis, ka tev neder  tas, kas der visiem, kad esi audzis un audzis ir cilvēks blakus. Jā, kā tad ir ar to ģimeni, kā individuālu sabiedrības daļiņu un spēju esot kopā būt brīviem un laimīgiem?

Lai nu kā grāmata liek domāt. Ko? Tas atkarīgs no lasītāja un jautājumiem, kas viņa dzīvē konkrētajā brīdī ir paši svarīgākie. Nav vienādu cilvēku, nav vienādu pāru un vienādu ceļu, kas tiem ejami. Katrs gadījums ir atšķirīgs un to lieliski savā darbā arī parāda Mišela Ričmonda.  To lieliski parāda arī Elisa un Džeiks ar savu rīcību grāmatas beigās. Amor vincit omnia.