Vēja šūpoles
Lielvārdieša, sabiedriskā darbinieka un dzejnieka lirikai raksturīga smeldze par laiku, mirkli un mūžību, dzīvību un nāvi. Tā ir dvēseles dzeja, kur dabai, debesīm, zemei milzīga loma. Trausla un lisriska ir dzejas rindās paustā mīlestība pret sievieti.
