Cik lielā mērā Kanta filosofija iestrādāta latviešu kultūrā? Kā tajā atbalsojas Lutera un Ļeņina veikums? Vai latviešiem ir raksturīga bēgšana no brīvības un ļaušanās sajūsmai par karu? Kas aizmirsts, un kā notiek pašapstulbināšanās? Kā iespējama apgaismība, un vai tiešām filosofija ir Eiropas liktenis? Tie ir daži jautājumi, kuru risinājums rodams Igora Šuvajeva grāmatā “Rūpēs par dvēseli”.
