MĪLESTĪBA IR MAIGA.
MĪLESTĪBA IR KAISLĪGA.
MĪLESTĪBA IR BĪSTAMA.
MĪLESTĪBA IR POSTOŠA.
MĪLESTĪBA, PATIESĀ MĪLESTĪBA, IR NESARAUJAMA.
Betai bija septiņpadsmit, kad viņa pirmo reizi satika Gabrielu. Tajā skurbinoši kaislīgajā vasarā viņš lika viņai domāt un just, un redzēt citādi. Viņa bija pārliecināta, ka aizsākas viņas lielais mīlasstāsts. Kad Gabriels devās prom, lai kļūtu par cilvēku, kādu vēlējās redzēt viņa māte, Betas sirds sašķīda sīkās lauskās.
Frenks bija tas, kurš salasīja šīs lauskas, un abi kopā viņi izveidoja dzīvi, kas ļoti atšķīrās no tās, kuru viņa sev bija iztēlojusies kopā ar Gabrielu. Lūkojoties uz vīru un dēlu, Beta atcerējās to pārliecinošo sajūtu, ka pēc visa notikušā, šī ir tā dzīve, ko viņai pienākas dzīvot.
Bet, kad atgriežas Gabriels, visa Betas pārliecība par to, kas viņa ir un ko viņa vēlas, sairst. Pat pēc desmit gadiem saikne starp viņiem ir pārāk spēcīga. Viņa saprot, ka tas nav pareizi, un viņa saprot, ka cilvēki varētu tikt sāpināti. Bet kā gan lai pretojas pirmās mīlestības otrajai iespējai?
“Mīlasstāsts, kādam nav līdzīgu.”
Kriss Vitekers, romāna “Visas tumsas krāsas” autors
Klāra Leslija Hola pēc vairākiem dzīves un žurnālistes darba gadiem Londonā kopā ar ģimeni pārcēlās uz vecu lauku māju Dorsetā. Šis nams, senie tīrumi, kas to ieskauj, un zemkopji ar senām tradīcijām un dziļu saikni ar zemi radīja iedvesmu romāna “Sašķeltā zeme” darbības vietai. Romāns tiek tulkots un izdots vairāk nekā trīsdesmit valstīs.
