Es neko neatceros. Par lietu dabu
Visbiežāk prozā galvenie vēstītāji un darbojošās personas ir dzīvi - tie mēdz būt vai nu cilvēki, vai dzīvnieki, vai kādas nebūt izdomātas būtnes. Lielākajā daļā no šajā krājumā savāktajiem stāstiem vēstītāja loma tikusi kādai pagalam nedzīvai lietai bez sirds un dvēseles. Mūžu nokalpojis dvielis, jau sen aizsaulē nonākusi šaursliežu dzelzceļa lokomotīve, kabatas nazis, kaste vīna - tie visi ir priekšmeti, kas vēlas dalīties ar savu pieredzi, vērojumiem un pārdzīvojumiem. Krājuma stāstus ilustrē un papildina autora akvareļi, kuros bieži vien atainotas stāstos aprakstītās ainas un situācijas vai, iespējams, vietas stāstu notikumu tuvumā. Grāmatas māksliniece Katrīna Vasiļevska.
