Ak, šis Lennebergas Emīls! Viņš pastrādāja nedarbus gandrīz katru dienu. Bet šai ziņā Emīls bija akurāts un nekad neizdarīja vienu un to pašu nedarbu divas reizes - viņš arvien izdomāja jaunus. Kā toreiz, kad uzvilka mazo māsu Īdu karoga kārtī. Vai arī tad, kad Lūkasa mugurā iejāja tieši lielajā viesistabā, kur pilsētas galva rīkoja dzīres. Tad smējās visi, tikai ne pilsētas galva... Un kā jūs domājat, kur Emīls nonāca pēc tam?
