Dievišķā komēdija

“Dievišķā komēdija” ir viens no nozīmīgākajiem viduslaiku literatūras darbiem, kuru uzrakstījis itāļu dzejnieks Dante Aligjēri (Dante Alighieri, 1265–1321) ap 1320. gadu. Šis episkās dzejas darbs ir ne tikai literāra meistardarba paraugs, bet arī vēsturisks, filozofisks un teoloģisks traktāts, kas attēlo cilvēka dvēseles ceļu pēc nāves.

Dzejoļi, kas sastāv no trīs daļām — “Elle”, “Šķīstītava” un “Paradīze” — atspoguļo ceļojumu cauri trim pasaules līme­ņiem, kas simbolizē cilvēka morālo ceļu no grēka uz atpestīšanu un garīgo izcilību.

“Dievišķā komēdija” ir atzīta par vienu no pasaules literatūras pamatakmeņiem. Tās ietekme ir bijusi milzīga gan literatūrā, gan mākslā, gan filozofijā un teoloģijā. Šis darbs ir pamats vēlākajai renesanses literatūrai un filozofijai. Tas tiek uzskatīts par mūžīgu cilvēces klasiku.

Dante Aligjēri izveidoja izsmalcinātu un simbolisku pasauli, kas ne tikai atspoguļo viduslaiku reliģiskos uzskatus, bet arī piedāvā refleksiju par cilvēka dzīves jēgu un mērķi.