Granātu aproce

Aлександр Куприн

ГРАНАТОВЫЙ БРАСЛЕТ

Vai pasaulē ir sastopama īsta mīla? Nesavtīga, pašaizliedzīga mīla, kas nealkst atalgojuma, kas stiprāka par nāvi? Tāda mīla, kuras dēļ var paveikt jebkuru varoņdarbu, ziedot dzīvību, uzņemties ciešanas — mīla, kas nav slogs, bet viens vienīgs prieks… Tāda mīla, par kādu sapņo sievietes un kādu var piedzīvot varbūt tikai reizi 1000 gados.
Stāsta, ka agrāk tā esot bijis. Bet, ja arī nav bijis, vai tad tomēr cilvēces labākie gari un prāti nesapņo un neskumst par to? Tas ir vislielākais noslēpums pasaulē!

Režisors un scenogrāfs Mihails Gruzdovs

“Bet ja par mīlu var nosaukt to sevišķi smalko divu cilvēku garīgo savienošanos, kad viena jūtas un domas pa kaut kādām noslēpumainām dzīslām pārlejas otrā, kad vārdu vietu ieņem mēmi skatieni, kad tikko samanāms plakstienu iedrebējiens vai viegla smaida ēna acīs dažreiz pasaka daudz vairāk nekā garu garais “šablona cilvēku” (lietoju jūsu paša izteicienu) mīlestības atklājums, kad divi cilvēki pie kopēja galda vai arī pēc kādas tikko izteiktas muļķības, skatieniem strauji sastopoties, bez vārdiem prot dalīties vispārējā iespaidā, — vārdu sakot, ja tāda veida attiecības var nosaukt par mīlestību, tad es droši saku, ka ne vien es, bet mēs abi mīlējām viens otru...”