Uz kāda nomaļa Skotijas zemesraga saslieti stāvēja četri lieli akmeņi – Skeres Māsas. Leģenda vēsta, ka akmeņus tur uzstādījis skumju mākts tēvs, lai tie atvestu mājup viņa nolaupītās meitas. Nolādēts būs ikviens, kurš uzdrošinātos nogāzt šos akmeņus, un arī viņa dzimta tiktu izkliedēta visos vējos un nekad vairs neatrastu ceļu uz mājām.
Tovakar, pirms Īrisa devās prom, visas četras Blekmoru māsas sasēdās pie nogāztajiem akmeņiem. Tāpat kā dārgakmeņiem viņu gredzenos, arī māsām bija jāpaliek kopā. Tagad viņas ir izklīdušas plašajā pasaulē.
1931. gads. Kad Īrisas Blekmoras tēvs akmeņus nogulda, pāri ģimenei savelkas tumši padebeši. Tiek zaudēta ģimenes bagātība, nomirst sieva, un meitām nākas pamest dzimtās mājas, paņemot līdzi tikai gredzenus, kurus katrai novēlējusi māte. Pirmā prom dodas Īrisa, Ceilonā cerot atrast tēvoci, kurš varētu viņām palīdzēt.
Mūsdienas. Roza Četona no Austrālijas pārceļas uz Londonu, līdzi vedot tikai mātes gredzenu un mazumiņu citu lietu. Pastaigājoties pilsētā, Roza kādā skatlogā nejauši ierauga gleznu ar četriem seniem akmeņiem, un sajūt, ka gredzenu, kas viņai ir pirkstā, ar šiem akmeņiem saista neizskaidrojama saikne. Nolēmusi noskaidrot gleznas izcelsmi, Roza atklāj Īrisas Blekmoras dzīvesstāstu un ģimenes vēsturi, par kādu viņa pat nebūtu varējusi iedomāties.
