Kādā vēstulē T. Manns raksta, kā vilcienā saticis Gustavu Māleru, kurš braucis no Venēcijas - “nelaimīgs, iespiedies kupejas kaktā, grimis asarās. Jo bija iemīlējies skaistumā. Viņš atklāja pilnīgu skaistumu Venēcijā, un tagad viņam bija jābrauc prom, lai nomirtu…”
Iespējams, no holēras, iespējams, no savas mīlestības neiespējamā piepildījuma un apziņas, ka viņa dzīve nonākusi bezizejā, Venēcijas pludmalē mirst arī Manna varonis rakstnieks Gustavs fon Ašenbahs.
Noveli par skaistumu, kaislību, kas līdzinās slimībai, un nāvi 1971. gadā ekranizējis arī ievērojamais itāļu kinorežisors Lukīno Viskonti.
Tomass Manns (1875–1955) - viens no 20. gadsimta ievērojamākajiem vācu rakstniekiem. 1929. gadā ieguvis Nobela prēmiju literatūrā.
