Trešā laulība
„Trešā laulība” (1962) ir rakstnieka slavenākais un svarīgākais darbs ar savam laikam nepierasti drosmīgām atklāsmēm par grieķu sabiedrības aizkulisēm. Romāns balstās uz nepārtrauktu pļāpīgu monologu, pa kārtai runā divas sīkpilsones – Nina un Hekabe – ar savām aprindām raksturīgo valodu, redzesloku un tikumiem. Skarbajos gados pirms un pēc Otrā pasaules kara abām sievietēm nākas ciest ne vienu vien pārbaudījumu. Tahcis, šķiet, uztaustījis mūžam aktuālu dzīslu – visa cilvēciskā nepastāvību. Meistarīgais Lindas Eiduses tulkojums ir kā grieķu salāti ar dažādiem valodas slāņiem, kuros var izgaršot tēlainību, jokus, dzeju, asprātīgi sagrozītus citātus un neslēptus mājienus. Šis psiholoģiskais romāns zalgo kā dimants ar negaidītām šķautnēm, ļaujot iepazīt Grieķiju ārpus masu tūrisma klišejām.
Grāmatā izmantoti tādi pareizrakstības elementi kā ŗ un ch, kas padomju laikos tika atmesti, lai gan tiem, kā uzskata grāmatas redaktors Dens Dimiņš, ir vieta latviešu valodas gramatikā un tie palīdz saprast aizguvumu izcelsmi.
