Romāns “Apzīmogotais” ir gandrīz patiess stāsts par padsmitnieku Ašo, kurš faktiski aug uz ielas. Tēvs – izbijis cietumnieks, jau miris, māte nododas gultaspriekiem ar saviem pudeles brāļiem. Vienīgā, kura kaut cik cenšas puikā ieaudzināt tikumu, ir vecāmāte, bet arī viņai rokas un atvēlētais laiks ir par īsu. Ašais aug nesaprasts, neatbalstīts un nemīlēts un likumsakarīgi to visu meklē uz ielas. Un atrod nelabvēlīgās kompānijās, azartspēlēs un narkotikās. Pie kā tas galu galā noved un kāda ir stāsta morāle, lasītājs uzzina pašās beigās, kad atklājas stāstītāja identitāte.
Romānu caurvij skaudras dzīves situācijas un atklāsmes, kas lasītājam kalpo kā ceļa rādītājs un atgādina, ka mums katram ir dota izvēle – kā dzīvot, ko darīt vai nedarīt. Kā īpaša odziņa ir autora teju vai liriskās atkāpes, kas tekstā atklājas kā galvenā varoņa pārdomas par dzīves kārtību un vērtībām.
P. S. Ašajam ir reāls prototips, taču daži aprakstītie notikumi un situācijas ir vienīgi autora interpretācija par to, kā tas varētu būt noticis īstenībā.
