Parasti varoņi

Ar jēdzienu “varonis” mēs visbiežāk saprotam cilvēku, kurš paveicis kaut ko izcilu, neparastu, leģendāru. Taču vai bieži esam domājuši par to, cik daudz varoņu ir mums apkārt ikdienā? Tie ir “parastie varoņi” – cilvēki, kuru varoņdarbus neapraksta prese un neizgaismo zibspuldzes, tie, kuri klusi, bet ar pārliecību ik dienu dara darbus, kurus nevar nosaukt citādi kā par varoņdarbiem.

 Glābt cilvēku un dzīvnieku dzīvības. Atteikties no paša slavas, lai ziedotos lielākiem mērķiem. Izvēlēties ģimeni pāri visam. Vai tā nav varonība? Mārīte Tabita Kalniņa, krājuma “Parasti varoņi” autore, uzskata – ir gan. Un tieši par šiem cilvēkiem varam izlasīt šī krājuma stāstos, kuri nereti liek aizdomāties – varbūt arī es pazīstu kādu parastu varoni, bet varbūt pats esmu tāds?

Tie ir ļaudis, zem kuru šķietami raupjās, ikdienišķi pelēkās – vai, gluži otrādi, radikālās un citiem nesaprotamās – ārienes slēpjas karsta sirds, kas ilgojas tikt sadzirdēta. Stāstos ne reizi netiek minēts vārds “mīlestība”, tomēr tie visi ir par ticību, cerību un mīlestību.