Traļmeistars

“Traļmeistars”, savā ziņā pārliecinoši klasiskā stilā izturēts garstāsts, jau ar pirmajām teksta rindām ievelk lasītāju savā tralī un neizlaiž no tā līdz pat vēstījuma beigām. Galvenā varoņa Raimonda dzīve atainota tāda, kādu autors skatījis, bērnībā dzīvojot piekrastes ciemā un zvejojot kopā ar tēvu. Stāsta varoņu — zvejnieku, traļmeistaru, mehāniķu un kapteiņu — ikdienas dzīve bija smags un bīstams darbs jūrā, un viņi nemaz nespēja iedomāties savu likteni citādu. 

“Šķita jau, ka pēc Egona Līva un Olafa Gūtmaņa zvejnieki no latviešu prozas lappusēm ir pazuduši. Bet nē, te nāk Guntars Ceravs ar savu Raimi, Žani, Arnoldu un Ādžu un atkal jūrā met traļus, atkal uz klāja plūst reņģu un luču straumes, atkal plīst viļņi un tīkli un kapteinis vada kuģi uz ostu, viss, kā jau žanram pienākas. Īsta manta.”
Gundega Blumberga

 “Jūra, ass zivju smārds un gluži kā vēja aprauta kurzemnieku valoda ar šerpiem vīru jokiem. Jā, arī dzīvības un nāves šaurā robeža un sevī aizturētas jūtas. “Traļmeistars” ir vēl viens no sirds uzrakstīts zvejniekstāsts, kādi veido īpašu sadaļu latviešu literatūrā. Tomēr tam ir sava individualitāte — dzīve pie jūras pagājušā gadsimta 50. gados iezīmēta gandrīz vai ar fotogrāfisku detaļu ticamību, neizskaistināta un tieši tāpēc tik cilvēcīga.”
Vents Zvaigzne