Veivardu sievietes
2019. gads. Tumsas aizsegā Keita slepus bēg no Londonas uz Veivardu kotedžu Krausbekas ciemā, ko viņa mantojusi no savas vectantes, kuru tik tikko atceras. Efeju stīgām apaugusī kotedža ar aizaugušo dārzu šķiet kā drošs patvērums citā pasaules malā, tālu no vardarbīgā partnera nežēlības. Keitai drīz rodas aizdomas, ka vectante ir glabājusi kādu senu noslēpumu, kas ticis sargāts kotedžas sienās jau kopš 17. gadsimta raganu medībām.
1942. gads. Plosoties Otrajam pasaules karam, Violeta ir ieslodzīta dzimtas muižā Ortonholā. Pretēji sabiedrībā pieņemtajām normām viņa ilgojas kļūt par zinātnieci un iegūt izglītību, kas pieejama tikai viņas brālim Greiemam, kā arī skumst pēc savas sen mirušās mātes, par kuru tiek baumots, ka pirms nāves tā zaudējusi prātu. No mātes piemiņas Violetai ir saglabājusies tikai ķēdīte ar kareklīti, kurā iegravēts V burts, un uz grīdlīstes ieskrāpētais vārds “Veivarda”.
1619. gads. Alta gaida tiesu – viņa ir apsūdzēta, ka ar buršanos izraisījusi vietējā saimnieka nāvi. Kad Alta bija maza, māte viņai mācīja burvestības – tādas, kuras sakņojas dziļās zināšanās par dabas pasauli, nevis tādas, kurās jāskaita buramvārdi. Bet neparastas sievietes vienmēr ir uzskatītas par bīstamām, un brīdī, kad Alta tiek nodēvēta par raganu, viņa skaidri zina, ka izmantos visas savas spējas, lai saglabātu brīvību.
Savijot kopā stāstus par trīs neparastām sievietēm piecu gadsimtu griezumā, Emīlija Hārta ir radījusi aizraujošu romānu par sieviešu apbrīnojamo spēku.
No angļu valodas tulkojusi Alda Vāczemniece.
