“Es esmu emocionāli sekla. Man ir vienalga, ko domā citi. Mani neinteresē morāle. Manus lēmumus neietekmē nekādi noteikumi. Esmu spējīga gandrīz uz visu. Esmu 21. gadsimta sociopāte. Un es sarakstīju šo grāmatu, jo zinu, ka tāda neesmu vienīgā.”
To, ka ar viņu kaut kas nav kārtībā, Patrika saprata jau pirmsskolas vecumā. Viņa spēja izjust prieku un dusmas, taču bija imūna pret bailēm, kaunu un empātiju. Lielākoties Patrika nejuta neko. Un šis “nekas” radīja neizturamu iekšēju spriedzi.
Tāpēc viņa meloja. Viņa zaga. Un kļuva vardarbīga.
Koledžas laikā Patrika beidzot uzzināja savu diagnozi: viņa ir sociopāte. Patrika nolēma pierādīt, ka diagnoze nenosaka likteni, un pacietīgi meklēja ceļu ārā no tumsas, lai palīdzētu ne tikai sev, bet arī citiem sociopātijas skartajiem.
Šī grāmata ir šokējoši atklāts un vienlaikus iedvesmojošs viņas pieredzes stāsts.
