Iveta Vecenāne
Mākslinieces Ivetas Vecenānes dzīvoklī Rīgā, Avotu ielā, vienā istabā stāv stelles - viņas personības un radošas dzīves telpas neatņemamā sastāvdaļa. Visos stūros goda vietā iekārtojušās dažādu dziju grēdas un kamoli-no koši sarkaniem, dzelteniem, ziliem līdz klusināti brūnam, dūmakaini violetam, pienaini baltajam, kas mākslinieces četrās jaunākajās, šajā izdevumā reprezentētajās tekstiliju kolekcijas "Plāva" "Galotnes. Tālāk par ainavu’ un "Rotko" ir nokļuvušas krāsu kodu "Kas dzintaram padomā?", vadošajā lomā. Krāsa ir tas, kas signalizē par Ivetas Vecenānes milzīgu vitalitāti un dzīvesprieku, arī prasmi savas pozitīvās izjūtas ieaust gobelēnos. Šis teksts tapis kā neliels komentārs par Ivetas darbības pamatiem un jaunākajiem darbiem Jāsāk ar atskatu pagātnē. Pilsētā dzimis bērns lauku vidē parasti jūtas sveša- di. Ar Ivetu notika pretējais. Viņa joprojām ar sajūsmu atceras vasaras, ko viņa kopš agras bērnības pavadīja pie vecmāmiņas dzimtas Latgalē. Tad Mākslas akadēmijas sākuma kursu studente iepazinās ar Saulcerīti Viesi (1932-2004), īstenu vidzemnieci. Literatūras zinātnieces ģimenes īpašums - "Sesku" mājas Gaiziņa tuvumā - 20. gadsimta 80. gados bija viena no latviskās vides saglabāšanas vietām. Latviska vide ir lielā mērā romantizēts, idillisks tēls. kas asociējas vispirms ar cilvēka neapzinātām ilgām nokļūt saimnieciskas darbības nesagandētā ainavā. Var teikt, ka pilnīgi mežonīga gaisotne valdīja arī šajās mājās bez elektrības un ar milzīgu malkas apkures maizes krāsni virtuves centrā. Ūdens smelšana no akas un mazgāšanās pirtiņā bija šejienes mājas iemītnieku patiess rituāls, panorāmiskie Vidzemes pakalnu skati kompensēja visas sadzīviskās neērtības ar uzviju. "Seskos" Iveta piedalījās vislīksmāko un latviskāko Jāņu svinēšanā. Viņa ieauga šajā vidē tik organiski, ka 1985, gadā, veidojot Krišjāņa Barona 150. dzimšanas dienai veltītu pārraidi, Latvijas TV komanda Ivetu izraudzījās par latviskas jaunas sievietes simbolu. Tā kur gan citur, ja ne Dievienā - kā šejienieši sauc visu Gaiziņa apkārtni - topošā māksliniece varēja gūt stabilus pamatus savai daiļradei? 1988. gadā, absolvējot Mākslas akadēmiju, Iveta uzauda gobelēnu Dieviena". Mazliet vēlāk notika vēl viena "Dievienu" sasaukšanās - 1995. gādā iznāca Saulcerītes grāmata ar tādu pašu nosaukumu un Ivetas tekstiliju reprodukcijām. Grāmatā detalizēti aprakstīta gan apkārtnes daba un vēsture, gan novada folkloras tradīcijas. Ivetas darbs Raina Literatūras un mākslas vēstures muzeja etnogrāfijas nodaļā, kurp viņu uzaicināja Saulcerīte Viese tāpat bija saistīts ar tradīciju izpēti.
