Humanitārajās zinātnēs Latvijā nav ierasta prakse veidot jaunās paaudzes zinātnieku (šajā gadījumā doktorantu) un vecākās paaudzes zinātnieku (šajā gadījumā doktorantu zinātniskā darba vadītāju) koprakstus, kā tas ierasts eksaktajās zinātnēs. Daļa no šajā krājumā piedāvātajiem rakstiem tapuši doktoranta un vadītāja kopsadarbībā un kopatbildībā, ar to mēģinot iedzīvināt Jumja principu (divi vienā). Lai kaut kas turpinātos, kādā brīdī vecajam un jaunajam jāsatiekas uz vienas laipas, šajā gadījumā – vienā rakstā.
