Es gribu sunīti, vienalga kādu

Grāmatas varone Millija, tāpat kā daudzi bērni, ilgojas pēc sava sunīša. Viņas skolā meitenes lepojas ar saviem sugas suņiem un apmeklē ar tiem smalkus suņu klubus. Milliju smalkuma jautājums neinteresē, viņa vēlas sev draugu. Kad Millijas māte beidzot tomēr piekrīt, abas dodas uz dzīvnieku patversmi, un tur Millijas jūtas iekaro mazs sprogains sunītis, kuram meitene dod vārdu Princis. Millijas savādais suns skolā kļūst par nežēlīga izsmiekla objektu. Millija nepadodas, no sava drauga neatsakās, un uzzina noslēpumu – Princis ir īpaši dižciltīgs japāņu imperatoru suns, turklāt viņš prot runāt.
Šī bērnišķīgā bilžu grāmata skar ārkārtīgi nopietnu sociālu tēmu. Galvenā varone sāpīgi pārdzīvo savu atšķirīgumu – viņa nepieder pie tā paša sociālā slāņa, kā vairums klasesbiedreņu, un attieksme pret viņas suni ir tikai veids, kā viņai uz to norādīt, kā viņu izstumt. Milliija šajā situācijā spēj gūt emocionālu uzvaru.
Latvijai raksturīga visai krasa sociāla noslāņošanās, un grāmata ir lielisks stimuls nopietnai sarunai par šo tēmu jebkurā ģimenē un klasē.