Pastkartes no Salnēniem

Esmu bijusi “Salnēnos”. Manā izpratnē tur dzīvo Linda un komanda — kas ir gan viņas mājas dzīvnieciņi, gan tie, kas nāk ciemos no meža. Linda viņus visus ir apveltījusi ar savu mīlestību un uzmanību.
Šajā vietā jūtu Lindas spēku un smalko dvēseli, kas savijusies skaistā, latviskā, spēcinošā audeklā. Nesaprotu, kā to var dabūt gatavu, — vienai sievietei tik sakoptu teritoriju. Diez vai nāk palīgā kaķis pļaut zāli un suns grābt sienu… lai gan… Lasot “Salnēnu” pastkartes,šķiet, ka tas gan ir iespējams. Ja cilvēks uztver sevi un savu vietu ar mīlestību, visādi brīnumi ir iespējami.
Sajutu arī, cik nozīmīga ir “Salnēnu” iepriekšējās saimnieces Sandras svētība un jaunās saimnieces lielā atbildība pret šo uzticēto godu. Iedomājos, cik grūti ir cilvēkam no pilsētas un atbildīgas karjeras aiziet uz laukiem un daudz ko mācīties no jauna neierastā vidē. No tukšas vietas ir radīta sava republika.
Domāju, ka cilvēki brauc uz “Salnēniem” izbaudīt Lindas mīlestības enerģiju, viņas mīlestības lauks ir ļoti plašs, un iekoptajā saimniecībā tās ir ļoti daudz. Katrs, kurš atbrauc, to sajūt.
Dabas dziedinājums, mīlestības lauks un dzīvnieku terapija ir tas, kas cilvēkus piesaista “Salnēniem”.