Mūsu lasītāji jau iecienījuši Sandras Švarcas aizraujošos detektīvromānus “Klusumu meklējot” un “Pats trakākais”, kā arī sirsnīgos stāstiņus par dzīvniekiem visai ģimenei “Suņu mamma”.
Nelielā apjoma romānā “Sāļais sniegs” iepazīsim rakstnieci jaunā rakursā. Tas ir ļoti personisks un dziļš vēstījums par visai skaudriem notikumiem galvenās varones Dominikas dzīvē dažādos laikposmos, ietverot plašu emociju spektru un ievijot arī vairāku citu personāžu likteņstāstus.
Mazā Dominika stāv sniegā un raud. Kūstošās pārslas uz vaigiem sajaucas ar asarām, un meitenītei šķiet, ka sniegs ir sāļš. Tad pie viņas pienāk kāds laipns onkulis un aicina pie sevis uz mājām…
Vai pieaugušajai Dominikai izdosies tikt galā ar neizdzēšamajiem sūrās bērnības nospiedumiem atmiņā un turpmākās skarbās dzīves radītajām sekām vai arī virsroku gūs nopietnā mentālā slimība, atriebības alkas, vēlme pārtraukt šo dzīvi?
“Manu skatienu piesaista oranžs plankums, kas tuvojas. Tā ir meitene spilgtā sporta tērpā ar Ziemassvētku galvas rotājumu – ziemeļbrieža ragiem.
Sniegs kļūst vēl sāļāks, pa maniem vaigiem nu plūst vesela upe asaru. Kāpēc es nevaru tik bezrūpīgi dzīvot? Kāpēc nevaru uzvilkt galvā muļķīgus ragus un skriet visiem pelēkajiem ļautiņiem garām, izstarojot laimi un vēloties to dāvāt?
Atbildi es, protams, zinu. Ar tādu atmiņu bagāžu es nedrīkstu darīt to, ko dara parasti ļaudis, – priecājas, mīl, dāvā viens otram pēcnācējus...”
