Daniels Mārtins

Daļēji autobiogrāfiskais romāns „Daniels Mārtins” iznāca 1977. gadā, Faulzam atrodoties radošo panākumu augstākajā punktā. Romāna galvenais varonis ir veiksmīgs Holivudas scenārists, kam piepeši jāatgriežas dzimtajā Anglijā, lai apciemotu mirstošu studiju biedru, katoļu filozofu Entoniju. Atgriešanās liek Danielam mokoši preparēt pašam savus priekšstatus par to, ko nozīmē dzīvot. Īpaša loma šajā sevis pārvērtēšanā ir četrām sievietēm – Amerikā atstātajai gados jaunajai aktrisei Dženijai, Daniela bijušajai sievai Nellai, abu kopīgajai meitai Karo un Daniela patiesajai mūža mīlai, Nellas māsai un Entonija sievai Džeinai. Taču autors ir atzinis, ka pats ir “katrs varonis, par kuru raksta”. Balansējot uz robežas starp modernismu un postmodernismu, Faulzs izmanto dažādus atšķirīgus literārus paņēmienus, ļaujot varonim runāt gan pirmajā, gan trešajā personā, šķetināt mīlas četrstūra vai pat piecstūra problēmas, grimt pagātnes atmiņu uzplaiksnījumos un filozofiskās pārdomās par kino, mākslu, arheoloģiju, britu koloniālo politiku un amerikāņu imperiālismu, bet visvairāk – par mākslinieka un rakstnieka virsuzdevumu.