Kā sadzīvot ar UDHS
Džesika skaidro, kā UDHS ietekmē ikdienas dzīvi, pievēršot uzmanību vadības funkciju traucējumiem, jutīgumam pret noraidījumu, uzmanības regulēšanas grūtībām un daudz kam citam. Džesikai UDHS tika diagnosticēts divpadsmit gadu vecumā. Ilgu laiku viņai bija grūti sadzīvot ar smadzenēm, kuras pati nesaprata. Viņa pastāvīgi pazaudēja lietas, nespēja pabeigt iesāktos projektus un jutās tā, it kā ieguldītu daudz vairāk darba un pūļu nekā apkārtējie, vienlaikus arvien vairāk iepaliekot. Trīsdesmit divu gadu vecumā – bez naudas, šķīrusies un dzīvojot pie mammas – Džesika nolēma iedziļināties savos ar UDHS saistītajos izaicinājumos. Viņa atklāja, ka galvenais, lai orientētos un veiksmīgi funkcionētu pasaulē, kas nav radīta neiroatšķirīgām smadzenēm, ir nevis mēģināt tās salabot vai cīnīties pret to dabiskajām nosliecēm, bet gan izprast un sadarboties ar tām.
Tulkojums latviešu valodā, Kristīne Latkovska.