Kristus apstājās pie Eboli
Karlo Levi romāns „Kristus apstājās pie Eboli” (1945) ir viens no itāļu literatūras spilgtākajiem darbiem par Itālijas dienvidu kultūru un sociālo realitāti, kas sakņojas autora personīgajā pieredzē – fašistu režīma laikā viņš tika izsūtīts uz nomaļu Lukānijas ciematu. Levi ar izcila vērotāja talantu izjusti apraksta turienes dabu, kungu un kalpu savstarpējās attiecības, vietējo zemnieku galējo nabadzību, viņu māņticību, sūro ikdienu un to, kā valsts un baznīca šos cilvēkus gadsimtiem ilgi atstājušas novārtā. Grāmatas nosaukums pauž ideju, ka pat kristīgā ticība un civilizācija līdz šai zemei nav nonākusi – pat Kristum šis nomaļais nostūris bijis par tālu. Lasītājam būs iespēja tieši un nepastarpināti pašam sastapties ar Galjāno sieviešu aizplīvurotajiem tumšo acu skatieniem, piedalīties valdošo šķiru un kungu ķīviņos, vērot garīdznieku raksturus, kopā ar vienkāršajiem ļaudīm izjust dienvidu saules versmi.
