Šveiciešu psihologs, psihiatrs un izcilais domātājs Karls Gustavs Jungs (1875–1961) tradicionāli tiek uzskatīts par analītiskās psiholoģijas pamatlicēju. Viņš studējis medicīnu Bāzeles Universitātē, daudz ceļojis. Savos teorētiskajos darbos K. G. Jungs attīstījis ideju par kolektīvās bezapziņas veidojumiem – arhetipiem – un uzsvēris simbolisma nozīmi.
Grāmatā ietverti četri K. G. Junga raksti, kuros iztirzātas divas nozīmīgas un joprojām aktuālas tēmas: personības tipoloģizācija un poētiskās jaunrades psiholoģiskie pamati.
No vācu valodas tulkojis un sakārtojis Igors Šuvajevs.
