Dziedināšana ir telpa
DZIEDINĀŠANA IR PROCESS, KURĀ KAUT KAS IZSTUMTS, NORAIDĪTS VAI NEPAMANĪTS ATROD SEV PIENĀCĪGU VIETU CILVĒKA IEKŠIENĒ UN TUR IEGŪST MIERU.
"Grāmatas autors ar lielu iejūtību un vienlaikus bez pārmērīgas smagnējības runā par sāpīgu tēmu – ievainojumiem, kas, savstarpēji savijušies, mēdz pārstāvēt gan individuālu, gan ģimenes un kolektīvo līmeni. Tā ir īpaša spēja – vienkāršiem vārdiem, bez sarežģītas profesionālas terminoloģijas, ar trāpīgi paplašinošiem dažādu autoru citātiem un piemēriem no klīniskās prakses izstāstīt par būtisko. Spēja, kas atklāj paša autora bagāto profesionālo pieredzi un viedumu.
Būtiskais, ko autors uzsver, – terapeits dziedināšanu neveic, bet tā notiek attiecībās starp iesaistītajiem telpā, kur klients meklē dziedināšanu, bet terapeits rada apstākļus, lai tā notiktu. K. G. Jungs, kuru arī P. Burkīns ir pieminējis savā darbā, runāja par dziednieka arhetipu. Tas ietver sevī pretstatus – veselo un ievainoto daļu. Lai notiktu patiesa dziedināšana, svarīgi būtu kontaktā ar sevis paša ievainojamību. Otra pieņemšana nav iespējama bez sevis paša pieņemšanas.
Savukārt, nebūdami ievainoti, mēs nekad nevarētu sastapties ar dziedināšanas milzīgo spēku. Manuprāt, grāmatas autors runā par šo pašu – ievainotā dziednieka telpu, kur process var notikt. Šī dalīšanās savās pārdomās un pieredzē noteikti varētu būt saistoša kolēģiem, studentiem un citiem interesentiem arī Latvijā."
