Divdesmit deviņus gadus vecā skolotāja Emilija grib, lai tēvs noticētu, ka viņas dzīve aizrit veiksmīgi. Viņš no ģimenes aizgāja, kad mazajai meitai bija visvairāk nepieciešams, taču – par spīti tēvam – viņai viss ir perfekti.
Nu, vismaz bija līdz piektdienai, kad Emiliju pameta līgavainis. Tagad viņa ir uz biedējoši tukšas nākotnes sliekšņa, turklāt arī darbā neiet gludi. Kad jau šķiet, ka sliktāk vairs nekas nevar būt, pie viņas namdurvīm pieklauvē tēvs.
Eds apzinās, ka ir rīkojies nelāgi, un vēlas atlīdzināt par savām kļūdām, kaut gan viņa motīvi nav diezin ko nesavtīgi. Viņaprāt, brīnišķīgākais veids, kā parādīt savu labo gribu, ir demonstrēt gādību par meitas kāzām. Ja vajadzēs, viņš ir gatavs atdarīt maku un pat par kāzu kleitu samaksāt!
Emilija neuzdrošinās atzīties tēvam, ka viņas dzīve ir sagruvusi. Un tāpēc šis fakts tiek noklusēts. Tā nu viņa pat aci nepagūst pamirkšķināt, kad abi jau rezervē svinību telpas un plāno absolūti perfektas kāzas.
Bet ir kāds sīciņš „bet”...
