Sliktā māte

“Aizraujoša grāmata — “Slikto māti” izlasīju vienā vakarā. Daudzus tā kaitinās — visticamāk, tos, kas iestiguši patriarhālo vērtību purvā un nevis iemīlas Asjā (Annā Lācē) un viņai līdzīgās sievietēs, bet vēršas pret tām, saucot par revolucionārēm, komunistēm, raganām un sliktajām mātēm. Ingas Gailes teksts skan kā manifests — postmoderns un reizē dokumentāls. Kāds vācu mākslas vēsturnieks nesen man teica, ka Frankfurte vairs nav labākā vieta, kur studēt Frankfurtes skolu un kritiskās teorijas. Arī feministiskās rakstības centri šobrīd pārvietojas, tostarp uz Latviju.”
Jānis Taurens, filozofs un tulkotājs

 “Ingas Gailes luga vispirmām kārtām ir nevis Asjas Lāces dzīvesstāsts, bet gan vēstījums par to, kā nu kurš to ir stāstījis, kurš tagad to stāsta un kāpēc jebkurš portretējums ietver sava veida vardarbību. Vardarbība izpaužas, atražojot uzskatus, piemēram, kad normalizējam priekšstatu par sievietes “dabisko lomu” aprūpēt. Ja pasaule turas uz stāstiem par pasauli, tad svarīgi apzināties, ka mūsu stāstītais bieži vien ir nekas cits kā tulkojumi iepriekšējo paaudžu teiktajam, kas pats, savukārt, ir tulkojums citam tulkojumam — un tā arvien. “Sliktā māte” ir kritisks, trāpīgs un asprātīgs skatījums uz ilūzijām, kuras uztur tradicionālie naratīvi par latviešu (sieviešu) vēsturi, kā arī — aizkustinoša domas kustība, precīzs žests, kas nevis nosoda, bet uzņemas atbildību.”
Ivars Šteinbergs, dzejnieks un kritiķis