Soļu skaitīšana

Grāmata tapusi kā pārdomas par teicienu: “Reizēm ar mīlestību vien nepietiek.” Divas cilvēciskas būtnes – Īrisa un viņas adoptētais dēls Gvido – sastopas, lai kopīgi augtu un dzīvotu. Ir brīži, kad kopdzīve šķiet idilliska, tomēr pārsvarā tā nav. Ikdiena mijiedarbībā ar smagi traumētu cilvēku ir abpusēji grūta, jo katrs runā savā valodā. Vai viņiem izdosies sadzirdēt un saprast vienam otru?/ Kristīne Ilziņa. Šis ir smeldzīgs stāsts, taču bezgala vajadzīgs. Es neticu, ka līdz ar “Soļu skaitīšanu” varētu samazināties sīkaliņu skaits, kas vieni paši steberē gar dzelzceļu malām, lai kaut kur aizmigtu mūžīgā dusā, taču ticu, ka “Soļu skaitīšana” ir nepieciešama mūsu kolektīvajai domāšanai./ Sintija Buhanovska. Ik solis Gvido dzīvē ir cīņa un vēlme pēc mīlestības, piederības, cilvēcības un tiesībām just. Šī grāmata ir kā atgādinājums un aicinājums būt dzirdīgiem un redzīgiem, atgādinājums paskatīties acīs neērtai realitātei, kura ir mums tepat līdzās./ Inga Grencberga. Kristīne Ilziņa (Sadovska) literatūrā debitēja ar dzejoļu krājumu “Jukusi saulespuķe”, par ko saņēma Klāva Elsberga prēmiju. Par grāmatu “Es neliecināšu pret jums” nominēta Latvijas Literatūras gada balvai (2023), saņēmusi Egona Līva piemiņas balvas “Krasta ļaudis” speciālbalvu (2023) un nominēta Baltijas Asamblejas balvai (2023).