gribu ēst
Reizē prātniecisks un juteklisks, pilns dabas pamatrefleksiju un pilsētas rafinētības, prom slīdošs, netverams un tekstā, domā, sajūtā ievelkošs – tāds ir šīs dzejas valdzinājums. Laikam jau tur ir arī kādas filozofiskas un/vai reliģiskas zemstrāvas, taču priecē tas, ka tekstu var lasīt atvērti un tieši izbaudāmi. Vismaz pirmajā līmenī.
