Anšlava Eglīša vēstules teātriniekiem. Viktora Hausmaņa sastādījums un komentāri

Habilitētais filoloģijas doktors LZA akadēmiķis Viktors Hausmanis jau ilgus gadus darbojas ar izcilā latviešu rakstnieka Anšlava Eglīša personības un daiļrades pētniecību. Eglītis bija ne tikai ievērojams, iecienīts daudzu romānu un skatītāju iemīļots lugu autors, bet viņam ļoti patika rakstīt arī vēstules, kuras bija adresētas ar teātra mākslu saistītām personām. Anšlava Eglīša vēstules ir īpaši nozīmīgas vairāku apsvērumu dēļ: vispirms – tajās rakstnieks nerunā un neraksta par personiskām ikdienas likstām, bet galveno uzmanību velta latviešu teātra darbībai trimdā, un tas apliecina, ka trimdas sākuma gados latvieši ieguldīja daudz darba un enerģijas, lai arī, dzīvojot svešumā, saglabātu un koptu latviešu kultūru un teātra mākslu. Vēstulēs skaidri atklājas Anšlava Eglīša interese par savu lugu iestudēšanas procesu, un vairākos gadījumos viņš netiešā veidā ar paskaidrojumiem un piebildēm kļūst par iestudējumu līdzveidotāju. No vēstulēm uzzinām, kā tapušas vairākas no populārajām Anšlava Eglīša lugām, kā uz skatuves nonāca “Kazanovas mētelis”, “Galma gleznotājs”, “Bezkaunīgie veči” un daudzas citas lugas. Vēstulēs Anšlavs Eglītis atklājas kā apbrīnojami daudzveidīgs izteiksmes līdzekļu meistars, bieži vien viņš ar vārdu variācijām it kā rotaļājas, tā radot savu īpatnējo izteiksmes stilu. Savukārt vēstulēs V. Hausmanim Anšlavs Eglītis atklāj svarīgus daudzus savas biogrāfijas faktus, gan darbu tapšanu, gan arī prototipu izmantošanu. Grāmatu veido V. Hausmaņa ievads, seko nodaļas “Vēstules Osvaldam Uršteinam”, ko ievada sastādītāja stāstījums par O. Uršteinu, pēc tam ar V. Hausmaņa ievadu Laimonim Siliņam adresēto vēstuļu nodaļa un grāmatas sastādītājam adresētās daudzveidīgās vēstules. Izdevuma lappusēs doti īsi paskaidrojumi par vēstulēs minētajām personām vai notikumiem. Grāmatu noslēdz personu rādītājs, kurā īsi atzīmēti minēto personu dzīves dati. 424 lpp., cietais sēj