Susuriņš
Rakstzīmju kopā licējs Ēriks Hānbergs ir īpašs gadījums. Visādos veidos. Arī tajos, kas atklājas šajā grāmatā, kam dots mīlīgs nosaukums “Susuriņš” un kas piebēdzināts ar latīnisku segvārdu. Lai gan, ņemot vērā uzkrāto vērtumu, autors nu jau būtu varējis atļauties skaidri latvisko Miegpelis vai pat maķenīt maidzināto apveidu Miegpeļuks. Te ievākotais susuris jeb miega pele gan pats apsmaida sevi un atvēl to darīt citiem, gan, atbilstīgi laikmetam, ļaujas zinātniskam skatam uz savu sevišķumu, gan uzticas pārbaudītam paņēmienam — līdzaudžu vētījumam. Tekstos diemžēl nav pieminēts, manuprāt, galvenais — susuri ir Latvijā īpaši aizsargājama suga.
