Sengrieķu filozofs un zinātnieks Aristotelis (384–322 p. m. ē.), Platona skolnieks, tiek uzskatīts par vienu no visu laiku nozīmīgākajiem domātājiem. Viņš apkopoja un sistematizēja filozofijas un zinātnes sasniegumus Senajā Grieķijā un būtiski ietekmēja izglītības un kultūras attīstību visā turpmākajā vēstures gaitā. Aristoteļa darbos aplūkoti svarīgi jautājumi dažādās zinātņu nozarēs, ieskaitot loģiku, metafiziku, ētiku, estētiku, retoriku, bioloģiju, fiziku.
Darbā “Nikomaha ētika” Aristotelis iztirzā tikumības būtību, tikumiskus mērķus un tikumisku rīcību, it īpaši akcentējot jautājumu par to, kāds ir tikumisks un pilnvērtīgs cilvēks, un pētot problēmu par laimi kā cilvēka augstāko labumu. Viņš pirmo reizi cilvēces vēsturē reljefi ieskicē ētikas kā zinātnes kontūras.
