Dārgie dienvidu kaimiņi, Latvijas draugi!
Vēsture mūs ir izveidojusi gan par latviešiem, gan par igauņiem. Tā arī mūs padarījusi par lieliskiem kaimiņiem. Un ne tikai. Pirms kādiem nieka 800 gadiem — igauņi gājuši uz Latviju sirot un otrādi. Tādas bija tālaika “starptautiskās attiecības” gandrīz starp visām tautām.
Pirmais pasaules karš mūsu tautām kā balvu pasniedza iespēju kļūt neatkarīgām. Tiesa, gan par pašu asinīm pirktu. Neatkarības sākuma gadi — 1917–1920 — Igaunijai bija nedaudz labvēlīgāki. Tieši tik daudz, lai Igaunijai būtu iespēja palīdzēt Latvijai. Tomēr godīgi jāatzīst, ka Igaunijas pasniegtā roka toreiz bija nedaudz savtīga. Ja boļševiku un mūsu patstāvības pretinieku baltvācu izdzīšana no Latvijas nebūtu izdevusies, tad arī Igaunijai būtu klājies plāni. Kā vienā igauņu dziesmā teikts, “mums neiztikt bez Latvijas” un … droši vien arī Latvijai bez mums. To pierādīja gan Cēsu kaujas 1919. gada vasarā, gan šīs kopīgās uzvaras simbola “Cēsu Uzvaras pieminekļa” atjaunošana 1998. gadā. Mēs palīdzējām ar to, kā Latvijai vairs nebija – Allažu šūnakmens. Sāmsalas dolomīts neizskatās sliktāks, dažos aspektos pat pārāks. Paldies Jurim Treijam un Mārim Niklasam par kopdarbību pieminekļa tapšanā.
Lai šis piemineklis mūžu mūžos paliek kā mūsu kopīgās vēstures goda zīme!
Enns Tups (Enn Tupp),
Igaunijas Aizsardzības spēku majors,
Igaunijas aizsardzības ministrs (1994–1995)
